Maksātnespēja

Maksātnespēja nav viegls temats, tomēr pēdējo gadu realitāte ar pieaugošiem ikdienas izdevumiem un mainīgu ienākumu stabilitāti to padara īpaši aktuālu. Ar maksājumu kavējumiem, soda naudu uzkrāšanos un pastāvīgu stresu sastopas arvien vairāk cilvēku. Tieši tad svarīgi zināt, kā likumisks process var palīdzēt sakārtot parādus un atgūt kontroli pār savām finansēm. Šeit jums skaidrā valosā izstāstīsim, kas īsti ir fiziskās personas maksātnespēja, kam tā ir pieejama un kādos gadījumos tā nav risinājums.

Turpinājumā atradīsi, kā notiek process soli pa solim, cik tas izmaksā un kādi termiņi jāņem vērā, sākot no pieteikuma līdz spriedumam par atbrīvošanu no saistībām. Pievienojam arī praktisku pārskatu par saistību dzēšanas perioda garumu un ikmēneša maksājumu aprēķina principiem, lai varētu saprast aptuveno slogu savā situācijā.

Maksātnespējas process – atbrīvošanās no parādu sloga

Parādi nav tā labākā dzīves daļa, un parasti cilvēki steidzas pēc iespējas ātrāk norēķināties ar kreditoriem. Taču mēdz gadīties situācijas, kad parādu atmaksa kļūst neiespējama – darba zaudēšanas vai veselības problēmu dēļ pietrūkst līdzekļu maksājumu veikšanai, un jauni rēķini un soda naudas krājas mēnešiem ilgi.

Ja aizņēmējam objektīvi pietrūkst līdzekļu, lai patstāvīgi segtu parādsaistības, viņam var būt pieejama maksātnespēja – procedūra, kas ļauj atbrīvoties no parādiem un noslēgt šo dzīves posmu ar minimāliem zaudējumiem.

kredits-paradniekiem-liste

kredits-auto-iegadei-netcredit-1024x683

Ko nozīmēfiziskās personas maksātnespēja”?

Latvijas Republikas maksātnespējas likums nosaka, ka ikviena persona, arī Latvijas nepilsoņi, kuri pēdējos sešus mēnešus bijuši deklarēti Latvijā, var pieteikt maksātnespēju. Priekšnoteikums ir vismaz 5000 EUR lielas parādsaistības vai parāds vismaz 10 000 EUR apmērā, ko nevar segt viena gada laikā.

Maksātnespēja privātpersonām nav pieejama izņēmuma gadījumos, piemēram, ja persona pēdējo 5 gadu laikā ir notiesāta par izvairīšanos no nodokļiem un citām tamlīdzīgām lietām.

Tāpat tas neattiecas uz šādām parādu kategorijām:

  • Uzturlīdzekļi
  • Neatļautas darbības, piemēram, nodarītie zaudējumi
  • Nodrošinātās parādsaistības, ja parādnieks saglabā ieķīlāto īpašumu
  • Administratīvā un Krimināllikuma paredzētie sodi.

Maksātnespēja privātpersonai: svarīgākais nosacījums

Parādniekiem ir jāņem vērā, ka maksātnespējas process privātpersonai nav universāls veids, kā atbrīvoties no lieliem parādiem jebkuros apstākļos. Maksātnespēja ir pieejama godprātīgiem aizņēmējiem, kuri ir nokļuvuši sarežģītā dzīves situācijā, piemēram, ir zaudējuši darbu vai saskārušies ar neieplānotiem apjomīgiem tēriņiem ārstēšanai u.tml. Maksātnespēja nav paredzēta parādniekiem, kuri var, bet negrib norēķināties ar kreditoriem pilnā apjomā.

Maksātnespēja vai parādu piedziņa?

Parādu piedziņa no privātpersonām un bankrota procedūra ir divi atšķirīgi procesi. Draudzīgākais variants parādniekam ir maksātnespēja, jo šī procesa ietvaros:

  • netiek bloķēts parādnieka bankas konts;
  • nepieaug parāda apjoms;
  • tiek noteikts parādu atmaksas termiņš, pēc kura atlikusī parādu daļa tiek anulēta.

Maksātnespēju ieteicams uzsākt termiņā, lai pēc tam nebūtu jāapmaksā parādu piedzinēju izdevumi. Labā ziņa fiziskajām personām ir tāda, ka viņi paši var ierosināt bankrota procedūru, negaidot kreditoru un parādu piedzinēju nākamos soļus.

Fizisko un juridisko personu maksātnespēja: dažādi mērķi, dažādas pieejas

Fiziskās personas maksātnespēja ir procedūra, kuras mērķis ir palīdzēt aizņēmējam likumīgi atbrīvoties no parādu sloga grūtos apstākļos, bet juridiskās personas maksātnespējas mērķis ir kreditoru prasību apmierināšana.

Fiziskās personas maksātnespēja ir pieejama bez starpnieku iesaistīšanas – to var uzsākt pats parādnieks, bet maksātnespējas process juridiskai personai ir nedaudz atšķirīgs. Uzņēmumu par parādiem var iesūdzēt tiesā arī kreditori un darbinieki, kuri ilgstoši nav saņēmuši darba algu.

cik-maksa-paradu-dzesana-1024x683

Cik maksā parādu dzēšana

Privātpersonas maksātnespējas procesā izmaksas iedala divās daļās: obligātās un papildu. Neatkarīgi no parādu apjoma parasti jārēķinās ar šādiem obligātajiem maksājumiem: valsts nodeva 70 EUR, depozīts divu minimālo algu apmērā. 2025. gadā minimālā alga ir 740 EUR, tātad depozīts ir 1480 EUR.

Papildu izdevumi ir atkarīgi no lietas sarežģītības un izvēlētā pakalpojumu groza, piemēram, pieteikuma sagatavošana, saziņa ar administratoru, saistību dzēšanas plāna izstrāde un pieteikumi tiesai. Praktiskā pieredze rāda, ka tie bieži veidojas ap 1500 EUR, bet var būt mazāki vai lielāki, ja ir nekustamais īpašums, kustamā manta vai citi sarežģījumi.

Kopsavilkumā sākuma izmaksas parasti ir ap 70 EUR valsts nodeva, 1480 EUR depozīts un ap 1500 EUR profesionālie pakalpojumi. Minimālais piemērs kopā ap 3050 EUR, tomēr faktiskā summa ir individuāla. Ja tiesa procesu nepasludina, depozītu var lūgt atmaksāt saskaņā ar MK noteikumiem.

Kāds ir process

Process sākas ar pieteikumu rajona vai pilsētas tiesā pēc savas dzīvesvietas. Tiesa pasludina maksātnespēju un ieceļ administratoru, pēc tam notiek bankrota procedūra, kur administrators apkopo mantu un kreditorus, realizē mantu un ienākumus novirza kreditoriem. Pēc administratora darba noslēguma seko otrais posms, saistību dzēšana, ar mērķi likumīgi atbrīvot no nesegtajām saistībām. Pamata kārtību nosaka Maksātnespējas likums un MK noteikumi.

Kā norisinās parādu dzēšana pēc bankrota

Saistību dzēšanas posms ilgst no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem atkarībā no tā, kādu daļu no atlikušajām saistībām persona spēj segt. 6 mēneši, ja spēj segt vismaz 50 procentus. 1 gads, ja spēj segt vismaz 35 procentus. 1 gads un 6 mēneši, ja spēj segt vismaz 20 procentus. Ja 18 mēnešos arī 20 procentus nesedz, termiņu nosaka pēc atlikušās summas: 1 gads līdz 30 000 EUR, 2 gadi no 30 001 līdz 150 000 EUR, 3 gadi virs 150 000 EUR.

Šajā laikā jāmaksā trešdaļa no neto ienākumiem, bet ne mazāk kā trešdaļa no minimālās algas. 2025. gadā tas ir vismaz ap 247 EUR mēnesī, kas nozīmē aptuveni 2960 EUR gadā un ap 8880 EUR trīs gados. Tie ir minimālie skaitļi, ja piemērojas tikai zemākā robeža.

Kādas ir kopējās izmaksas

Tipisks kopskats 2025. gadā: valsts nodeva 70 EUR, depozīts 1480 EUR, profesionālie izdevumi ap 1500 EUR, saistību dzēšanas laikā minimālais maksājumu apjoms no ap 2960 EUR gadā līdz ap 8880 EUR trīs gados. Tātad aptuvenais kopējais diapazons no ap 6010 EUR līdz ap 11 930 EUR atkarībā no termiņa un ienākumiem. Valsts nodevas apmērs un depozīta aprēķina princips ir noteikti oficiālajos avotos.

Papildu nianse 2025. gadā, līdz gada beigām fiziskās personas ir atbrīvotas no zvērinātu notāru atlīdzības par maksātnespējas procesa pieteikumu, ja šāda darbība vispār ir nepieciešama jūsu gadījumā. Tas palīdz nedaudz samazināt kopējo slogu.

Noderīgi ieteikumi

  • Sastādiet vienkāršu izmaksu plānu un atzīmējiet obligātos un papildu maksājumus pa soļiem.
  • Pārbaudiet, vai varat saņemt izmaksu atvieglojumus vai atlikt depozīta iemaksu, ja process netiek pasludināts.
  • Sagatavojiet pierādījumus par ienākumiem un izdevumiem, lai administratoram būtu vieglāk noteikt taisnīgu saistību dzēšanas plānu.

 

Kopumā privātpersonas maksātnespējas process 2025. gadā izmaksā aptuveni no 6 000 līdz 12 000 EUR atkarībā no ienākumiem un procesa ilguma.

Piesakies konsultācijai un atbrīvojies no parādiem!

    Maksātnespējas pieteikums ir pirmais solis ceļā pie dzīves bez parādiem un stresa pilniem brīžiem. Ja Tavi parādi pārsniedz 5000 eiro, un esi pārliecināts, ka no saviem līdzekļiem nevarēsi šo summu atmaksāt, maksātnespēja var būt optimāls situācijas risinājums. Izmanto savu iespēju atbrīvoties no parādsaistībām legāli, operatīvi un ar mazākām iespējamām izmaksām!

     

    Biežāk uzdotie jautājumi

    Kas sedz fiziskās personas maksātnespējas procesu?

    Maksātnespējas process jāfinansē pašam parādniekam.

    Vai bankrota procedūra maznodrošinātajām personām ir bez maksas?

    Nē, jo maksātnespēja nav sociālā palīdzība. Ja personai nav līdzekļu maksātnespējas pieteikšanai, pēc informācijas par pieejamajiem pabalstiem ieteicams vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

    Vai maksātnespēja nozīmē, ka parādi nebūs jāatdod?

    Ne gluži, jo maksātnespēja sastāv no divām daļām – bankrota procedūras un saistību dzēšanas. Pat, ja parādsaistības nevar pilnībā segt objektīvu iemeslu dēļ, parādniekam ir pienākums ik mēnesi maksāt kreditoriem vismaz vienu trešdaļu no minimālas bruto algas termiņā no viena līdz trīs gadiem.

    Vai maksātnespēja ir vienīgais risinājums lielu parādu gadījumā?

    Nē, maksātnespēja nav vienīgais ceļš. Šis process var būt piemērots, ja parādniekam vairs nav iespēju segt kredītsaistības un citu risinājumu vienkārši nav. Tomēr pirms šāda soļa vienmēr ir vērts apsvērt kredītu apvienošanas pakalpojumu, jo tā ļauj apvienot vairākus aizdevumus vienā un veikt tikai vienu ikmēneša maksājumu. Šāda pieeja var samazināt ikmēneša slogu un atvieglot personīgo finanšu pārvaldību.

    Ja ienākumi ļauj turpināt veikt ikmēneša iemaksas, kredītu apvienošana vai pārkreditācija bieži ir draudzīgāks risinājums nekā maksātnespēja. Tas var palīdzēt izvairīties no tiesas procesa, saglabāt pozitīvāku kredītvēsturi un dot iespēju pakāpeniski sakārtot saistības. Maksātnespēja savukārt jāizvērtē kā pēdējais solis situācijās, kad citas iespējas vairs nestrādā.

    Vai informācija par manu maksātnespēju tiks publiskota?

    Lai gan fiziskās personas maksātnespējas reģistrs ir brīvi pieejams, tajā netiek atspoguļoti parādnieku personas kodi.

    ¹ Ar atlikušajām saistībām saprot tikai pamatparādu; procentus, līgumsodus utt. neskaita. 
    Scroll Up